Cilvēks nevar nomirt pat tad, ja to viņš to vēlas aiz mīlestības pret citiem cilvēkiem. Cilvēks nenomirst, Cilvēks aiziet uz mājām. Uz turieni, no kurienes ir nācis.
LASI VĒL: “Mammu, neuztraucies”, zēns nomira slimnīcā pēc lēkšanas pa dīvānu
Tas sākas jau no agras bērnības, kad tu pasauli neuztver tādu, kāda tā ir. It kā caur realitātes spēcīgajām važām tu redzi pavisam citu laimi – īstu.
Prieks par mājām tiek atpazīts nevis ar dzimto sienu smaržu, bet ar brīnišķīgā Visuma svītriņām, kas satrauc sirdi, kas vienmēr grib uz mājām. Un tad tu saproti, ka jau tik sen dzīvo pasaulē, kas tev ir sveša. Kur varbūt arī ir labi cilvēki, bet tas neko nemaina. Tava dzīve – tas ir ceļš, priekšā ir Zvaigzne, un tu gaidi tikšanos ar Viņu. Tuvojoties tevī sadeg viss nevajadzīgais, ko esi paspējis pa ceļam iegūt. Tā kā Cilvēks nekad nenomirst, viņš aiziet uz mājām.
Tikai viena lieta var satraukt viņa dvēseli – satikšanās prieks ar mīļajiem šeit, kas paliks vientuļi bez viņa. Bet tā ir pagaidu sajūta. Šeit viss pāriet, pat īsti nesācies. Bet Mīlestība paliek vienmēr, jo Tā ir no Mūžības, tāpat kā tu.
LASI VĒL: Vīrs un sieva, kuri bija precējušies 70 gadus, nomira ar 20 minūšu starpību
Taiša Abelāra. “Maģiskā pāriešana”
Avots: brainum.ru